Gandrīz katram no mums ir sapnis: iedod man to ideālo plānu, un man būs vieglāk ēst. Vai vēl labāk – ja kāds manā vietā sagatavotu ēdienu, visas problēmas būtu atrisinātas.
Un uz to arī strādā veselīguma industrija - ir pieprasījums, ir piedāvājums. Cilvēki to grib, mēs to dosim, tāpēc jau faktiski katrs treneris piedāvā savu uztura plānu (jo vienkāršs risinājums un prasa), to pašu dara dietologi un uztura speciālisti, influenceri.
Un aizvien vairāk ir veselīgo ēdienu piegādes - izvēlies savu plānu un kalorijas un būs gatavs garšīgs ēdiens pa porcijām, uzsildi tikai.
Bet kāpēc tas neko neatrisina?
Es nonācu tieši tādā situācijā, kad man bija iespēja ēst labu un sagatavotu ēdienu.
Un nekas neatrisinājās.
Manā pieredzē ir bijuši cilvēki, klienti kuri mēģina savas ēšanas problēmas atrisināt ar veselīga ēdiena piegādēm. Izklausās tik vienkārši un viegli - nedomā, tikai ēd. Un vienmēr tas beidzas pēc dažām nedēļām vai mēnešiem. Ar neko.
Vēl vairāk cilvēki (jo pieejamāk cenā) man stāsta to pašu par uztura plāniem, pat ar izcilām un vienkāršām receptēm. Rezultāts ir tāds pats: pēc nedēļām tas apnīk.
Interesanti, ka šo apstiprina arī pētījumi. Tajos pētījumos, kur dalībniekiem jāēd garšīgs, nediētisks un iepriekš sagatavots ēdiens, lielākā sūdzība ir – apnīk. Garšīgi, ērti, bet apnīk! Cilvēkam ir nepieciešama izvēles brīvība un kontrole pār savu ēdienu.
Te man, protams, rodas jautājums - pirmā bija vista vai ola? Jeb - cilvēki izdomāja, ka viņiem vajag šos gatavos risinājumus vai to izdomāja “veselīguma” industrija, ka cilvēkiem to vajag un šo ideju pārdeva. Jo, kā jau teicu, uz papīra tas viss izklausās lieliski un tiešām vienkārši!
Par manu pieredzi. Ilgāku laiku man bija iespēja negatavot pašam, bet izvēlēties jebko. Tiešām jebko. Visai ģimenei. Bērni, protams, ēda to, ko dod, bet vienu dienu ar Agnesi sapratām, ka, lai gan šķita, ka tas atrisinās visas ēšanas problēmas, radās jauna problēma – nevar izvēlēties, ko gribas. Jo īsti neko vairs negribas.
Kāpēc tā?
Jo nav tā, kā pašam patīk.
Te sāls nav pietiekami, te ola nav izcepta tā, kā gribētos, te rīsi pārāk irdeni, bet patīk salipušāki (Agnesei :D), un tā tālāk. Balto cilvēku problēmas un izlaidība, vai ne?
Zinātnieki ir atklājuši (caur tiem pašiem pētījumiem), ka cilvēkam ir svarīga personīgā izvēle, brīvība. Ilgtermiņā ir grūti pieturēties pat pie visperfektākā un veselīgākā plāna vai gatavā ēdiena, jo tas apnīk. Mēs ilgojamies pēc kaut kā, kas patiešām garšo un ir pazīstams.
Un cilvēka daba ir tāda, pavēro bērnus kā tie protestē vecāku izvēlēm un cik viegli ir, ja viņiem dod kaut iluzoru izvēles iespēju. Un tad pavēro sevi - arī mēs neciešam, ja izvēles tiek veiktas mūsu vietā, mums ir jābūt vismaz iluzorai kontrolei pār savām izvēlēm.
Cilvēki man to bija bieži stāstījuši no savas pieredzes un es beidzot to piedzīvoju pats. Gribas pašam izvēlēties, gribas savu garšu. Pat ja tas nav tik perfekti.
Tāpēc ilgtermiņā nestrādā gatavie recepšu un ēšanas plāni, pat ar izcilākajām receptēm. Un nav vērts sevi par to vainot.
Realitātē tas ir tā, ka bieži pie perfekta galda gribas vienkārši paša uzsmērētu parastu sviestmaizi. Un tas ir normāli.
P.S. Šo man mācīja jau no paša sākuma, kad studēju ēšanas psiholoģiju. Tāpēc manos projektos neatradīsiet gatavus plānus. Es mācu ēst to, kas garšo, tikai uzlabojot.
UZTURA PROJEKTS
IZAICINĀJUMS
