GARŠĪGS un NEGARŠĪGS ēdiens

Katram ir kaut kas, kas garšo un kas negaršo. Par to nav ko strīdēties - tā vienkārši ir. Kur tas ir radies - arī nevar zināt. Piemēram, man bērnībā garšoja zivis un negaršoja sēnes, tagad ir pilnīgi otrādi. Sēnes liekas ļoti gardas, bet nekas, kas saistās ar ūdeņiem, negaršo.

Tēmu par šo varam plest plaši uz visām pusēm, bet gribu parunāt par vienu niansi, kas padara ēdienus negaršīgākus.

Kad mēs piedzimstam, mūsu garšu uztvere ir ļoti jutīga. Kad bērnu pirmoreiz iepazīstina ar ēdienu, tad parasti iesaka sākt ar diegzan bezgaršīgiem un ūdeņainiem produktiem - kā vārītu kabaci (protams, ka bez sāls) un līdzīgiem.

Iemesls - arī tas bērnam liksies ar savu unikālu garšu un pie tās jāpierod. Un tā palēnām ar tādiem vienkāršiem ēdieniem, bez sāls, cukura un citiem garšu pastiprinātājiem tiek attīstīta jeb pieradināta garša.

Ja paliekam šajā zonā, ieviešot ar laiku īstas garšvielas, arī sāli, prātīgu cukura apjomu garša visu mūžu saglabāsies jutīga un varēs uztvert ļoti daudz nianses un patiesībā garšos daudz kas arī ļoti vienkāršs.

Bet dzīve ir dzīve. Tajā, protams, ir kola, saldējums, šokolāde, končas un citas garšas. Un tas ir normāli. Bet šīs garšas nav tik dabīgas. Jāsaka, ka tās ir “uztūnētas”. Tās ir nedabīgi stipras, spēcīgas. Domāju, ja mazam zīdainim iedos, piemēram, kolu, viņš to izsļaus, jo būs par stipru, pat par asu.

Bet, pietiekami bieži šādas garšas nobaudot, pie tām pierod. Pierod tādējādi, ka garšai samazinās jutīgums. Ja šādus ēdienus lieto pārāk bieži, garša arī notrulinās. Un tad sāk nejust vienkāršās garšas.

Nejūt vienkāršus dārzeņus, gaļu, graudaugus, pat ne augļus. Un sāk garšot tikai tad, ja visam klāt ir majonēze, kečups, citas mērces, cukurs, ļoti daudz sāls. Jeb garšo tikai kaut kas, kam ir ļoti izteikta garša.

To var plaši novērot bērniem - kad nekas no vienkāršā ēdiena negaršo. Jo - kaut kādā momentā tika ēsts par daudz “supergaršīgā” un to prasās vēl un vēl. Un vecāki arī dod “jo tas ir vienīgais, ko viņš ēd”. Un tā arī paliks, bērns nesāks maģiski pats no sevis ēst ko vienkāršāku. Un pieaugušais arī nē. Tā nav tikai bērnu problēma.

Un tas lēnām aiziet tālāk. Iedomājies, Tu ēd saldas brokastis, ko daudzi dara. Labi - bet kas notiek pusdienās un vakariņās? Pusdienās arī gribas saldu vai saldāku vai stiprāku - piemēram to pašu majonēzi klāt. Jo dienu iesāki ar saldu, garšu nedaudz notrulināji - nu vajag kaut ko niknāku.

Vai dzer kādu no zero limonādēm, kurām nav kalorijas. Vai ēd bezkaloriju kūku vai batoniņu. Vai lieto bezkaloriju saldinātāju.  OK, kaloriju tur nav, sajūta kā apmānījis visu pasauli. Bet ne savu garšu - visas tālākās izvēles būs balstītas uz šo saldo garšu. Tāpēc arī es neesmu liels šo saldinātāju atbalstītājs, labāk tad īsts cukurs un zinām ko darām.

Arī kafijai esmu novērojis līdzīgu iedarbību, bet tas var būt subjektīvi, lai gan ļoti daudzi mani klienti arī šim piekrīt. Tāpēc kafiju es vienmēr cenšos atstāt pēc ēdienreizes, nevis pirms. Jo kafija arī samazina apetīti, kas patiesībā nekas labs nav.

Respektīvi - jo vairāk savu garšu šādi notrulināsi, jo mazāk garšīgi liksies ēdieni. Gribēsies aizvien stiprākas garšas. Kā narkotikas bezmaz.

Kā rīkoties? Nav nekādu triku, ir pašam šis jāsaprot, pašam sevi jāpavēro. Kas izraisa ko. Kas man ir cēlonis tam, ka negaršo vienkārši ēdieni. Un aktīvi rīkoties. Tas nenotiek vienā dienā. Tas notiek pamazām. Vienreiz sāc rītu ar vienkāršāku ēdienu un pavēro kā tālakā diena iet. Izdzer kafiju pēc brokastīm vai pusdienām.

Izlaid vienreiz zero kolu un paskaties kā garšo nākamā ēdienrieze.

Un nē - nav doma, ka nav jāēd gardumi. Ir un pat vajag. Bet tas nevar traucēt pamatēdienreizes. Jo viss svarīgākais notiek tajā, ko ēd pamatā jeb 80% savas ikdienas. Lai tad viss saldais un foršais paliek reizēm, kad tas nejaucas ar Tavu ēšanu vai vismaz pēc kārtīgas un sātīgas ēdienreizes.

P.S. bet ir jāēd arī vienkārši produkti garšīgi, nav jābaidās tos padarīt baudāmākus. Par gardākiem dārzeņiem vairāk šajā rakstā.
P.P.S. normāli ēst arī var mācīties. Uztura projektā par to ir daudz, kā nenosodīt un neierobežot sevi, kā ēst garšīgi un sātīgi!